Jau tika ziņots, ka šovā “Slavenības. Bez filtra” pēdējās sērijās saistībā ar dzejnieces Magones Liedeskalns dzīvi, teju vai norisinājās drāma – pazudis kavalieris Toļiks, kurš viņai bija iekritis sirsniņā. Abas ar draudzeni Ilvu viņu meklēja Rīgā, un, kā izrādījās, Toļiks daudz ko nebija stāstījis tā, kā tas ir patiesībā.
Abas sabija gan viņa dzīvesvietā, gan pat darbavietā Rīgā – Krasta ielas veikalā “Depo”. Taču, kā izrādās, tādu Toļiku tur neviens nepazīst. Un esošie pārdevēji stāsta, ka tāds vīrietis tur nestrādājot… Tā vien, šķiet, ka kavalierim Anatolijam tomēr ir dubultā dzīve vai arī – viņš kaut ko slēpj.
Tagad, TV kameru priekšā, Magone beidzot saņem zvanu no sava Toļika. Un abu saruna izklausās šādi:
Magone: “Čau! Pa pakaļ*** gribi?”
Toļiks: “Kā tu tā?”
Magone: “Šprici tev vajag! Pie ār***a biji, kā tad – neizrakstīja tev gultas režīmu?”
Toļiks: “Nu kā, man vienkārši, redzi, vajadzēja pie ār***a… Nu palūdza – vai es varu vai nē. Un es vienkārši pie aizbraucu, jo man vajadzēja arī tur rent***nu bišķīt arī…”
Magone: “Kā – varu vai nē? Pie ār***ta neviens nelūdz – varu vai nē. Ja sl***ms tad iet, ja nē – guļ gultā. Ko nozīmē – palūdz vai vari vai nē?:
Toļiks: “Man vajadzēja, redzi, vienkārši, Vai nu šodien vai rīt. Un par cik es…”
Magone: “Un kāpēc šodien tieši tev vajadzēja?”
Lasi vēl: Vai Toļiks atradies? TV šova zvaigzne un dzejniece Magone soctīklos tomēr nāk klajā ar iepriecinošām ziņām
Toļiks: “Nu es jau teicu, ka es nevaru, jo nejutos labi un negribēju apslimdināt vienkārši tevi…”
Magone: “Nu, bet ar ko tu esi sl***ms? Tev ir kas par kaiti? Plaušu, nervu, psih***kā, fiziskā?”
Toļiks: “Grūti pateikt. Vienkārši, kad izārst**os, tad arī pateikšu…”
Magone: “Nu, tagad man stāsti, kāds tev grafiks tajā Krasta ielā?”
Toļiks: “Nē, nu, nu kā… Nē, nu redzi, sestdien, svētdien ir it kā brīvs visu laiku”
Magone: “It kā… Brīvs? Vai it kā?”
Toļiks: “Nē, nu mazums, ja kaut kas tur notiek, tad…”
Magone: “Tātad, saki man datumu, kad tu točna neesi Krasta ielā, Depo, ja? Savā “skladā”?”
Toļiks: “Nu trešdien es strādāju. Oi, nē. Otrdien. Man vienkārši ir slīdošais grafiks.”
Magone: “Labi, davai, bučas, mučas – čau! Es arī čibinos uz māju pusi….”